Anglija ČM 2026: Three Lions Prognoze un Koeficienti

Latvijai šī komanda ir pazīstama vislabāk – 0:5 kvalifikācijā Rīgā bija sāpīgs atgādinājums par atšķirību starp futbola pasaulēm. Anglija kvalifikācijas grupā K dominēja bez īpašas piepūles, un tagad viņi dodas uz ČM 2026 ar vienu mērķi – beidzot uzvarēt pirmo Pasaules kausu kopš 1966. gada.

Kā analītiķis ar deviņu gadu pieredzi, novēroju Angliju ar īpašu interesi. Viņi ir komanda ar neapšaubāmu talantu, bet arī ar vēsturisku spiedienu. Katrs turnīrs tiek sākts ar cerībām «football’s coming home» un beidzas ar vilšanos. Vai ČM 2026 būs atšķirīgs? Izpētīsim faktus.

Šajā analīzē iztirzāšu Anglijas ceļu caur kvalifikāciju (ieskaitot spēli pret Latviju), analizēšu sastāvu ar Kane, Bellingham un Foden priekšgalā, novērtēšu grupas L izredzes un salīdzināšu bukmeikeru piedāvātos koeficientus. Mērķis – sniegt objektīvu vērtējumu par Anglijas reālajām iespējām beidzot uzvarēt Pasaules kausu.

Anglijas gadījums ir interesants no likmju perspektīvas. Viņi ir pietiekami labi, lai tiktu tālu, bet vēsturiski nespēj pārvarēt pēdējo šķērsli. Šī kombinācija rada interesantas likmju iespējas – gan uz panākumiem, gan uz vilšanos. Detalizēti analizēsim, kur ir vērtība.

Kvalifikācija: grupa K ar Latviju

Anglijas ceļš uz ČM 2026 gāja caur grupu K, kur mūsu Latvijas izlase bija viens no pretiniekiem. Rezultāts bija skaidrs – Anglija uzvarēja grupu ar maksimāliem punktiem, neielaižot nevienu vārtu mājas spēlēs. Šī dominance apstiprināja viņu statusu kā vienu no Eiropas labākajām izlasēm.

Spēle Rīgā pret Latviju beidzās 5:0 – rezultāts, kas precīzi atspoguļo klases atšķirību. Harry Kane guva hat-trick, un Latvijas aizsardzība vienkārši nespēja tikt galā ar Anglijas uzbrukuma ātrumu un precizitāti. Šī spēle bija atgādinājums par to, cik tālu Latvijai vēl jāattīstās, lai konkurētu ar Eiropas eliti.

Grupā K Anglija savāca 28 punktus no iespējamiem 30, guva 24 vārtus un ielaida tikai 3. Vienīgais neveiksmīgais brīdis bija neizšķirts pret Serbiju izbraukumā – spēle, kur Anglija kontrolēja spēli, bet nespēja realizēt izdevības. Šādi momenti rada jautājumus par komandas spēju uzvarēt saspringtos mačos.

Kvalifikācijas statistika rāda interesantu tendenci – Anglija ir ārkārtīgi efektīva pret zemāka līmeņa pretiniekiem, bet izaicinājumi parādās pret līdzvērtīgām komandām. Pret Latviju, Andoru un Albāniju – dominance. Pret Serbiju – grūtības. Šī atšķirība var būt kritiska turnīrā, kur izslēgšanas spēlēs visi pretinieki ir augsta līmeņa.

Spēle Belgradā pret Serbiju bija pamācoša. Anglija kontrolēja bumbu 65% spēles laika, bet nespēja izjaukt serbijas kompakto aizsardzību. Vlahović un Mitrović priekšā bija bīstami pretuzbrukumos, un Pickford glāba vairākus sarežģītus momentus. Neizšķirts 1:1 bija taisnīgs rezultāts, taču tas atklāja Anglijas vājās vietas pret disciplinētiem pretiniekiem.

Mājas spēlēs Anglija bija neuzveicama – 5 uzvaras ar kopējo rezultātu 18:0. Wembley stadions bija cietoksnis, un fanu atbalsts radīja intensīvu atmosfēru. Šī mājas priekšrocība ČM 2026 nebūs pieejama, taču Anglijas diaspora ASV ir liela, un stadionos būs daudz «Three Lions» fanu.

Gareth Southgate vadībā Anglija ir izveidojusi stabilu komandas struktūru. Kvalifikācijā viņš eksperimentēja ar dažādām formācijām un spēlētāju kombinācijām, gatavojoties turnīram. Šī elastība var būt vērtīga, taču dažkārt Southgate tiek kritizēts par pārlieku konservatīvismu lielajos mačos.

Atgriežoties pie mača pret Latviju – šī spēle parādīja Anglijas uzbrukuma potenciālu pilnā spēkā. Kane, Bellingham un Foden kombinācija bija nesustamāma, un Latvijas aizsardzība tika izjaukta vairākkārt. Šāda veida dominance pret vājākiem pretiniekiem ir gaidāma arī grupas posmā ČM 2026.

Sastāvs: Kane, Bellingham, Foden

Anglijas zelta paaudze ir sasnieguši briedumu. Kane, Bellingham un Foden ir trīs spēlētāji, kas var mainīt jebkuras spēles iznākumu. Ap viņiem ir dziļš un kvalificēts sastāvs, kas padara Angliju par vienu no pilnīgākajām komandām turnīrā.

Harry Kane

Bayern München uzbrucējs ir Anglijas rekordistu saraksta augšgalā ar vairāk nekā 60 vārtiem izlasē. Viņa spēja gūt vārtus no jebkuras pozīcijas, gaisspēle un piedalīšanās spēles veidošanā padara Kane par vienu no labākajiem centrālajiem uzbrucējiem pasaulē. ČM 2022 viņš bija viens no labākajiem vārtu guvējiem, un 2026. gadā viņš meklēs savu pirmo lielo trofeju izlasē.

Kane ir arī Anglijas kapteinis un emocionālais līderis. Viņa pieredze un mierīgums saspringtos brīžos ir nenovērtējami. Tomēr viņam ir arī vājās puses – pēcspēles sitienos viņš ir pieļāvis kļūdas iepriekšējos turnīros, un šī psiholoģiskā trauma var atgriezties.

Pāreja uz Bayern München ir devusi Kane jaunu perspektīvu. Bundesligā viņš ir turpinājis gūt vārtus ar iespaidīgu tempu, un spēle Eiropas augstākajā līmenī ir padarījusi viņu vēl bīstamāku. Viņa spēja kontrolēt bumbu ar muguru pret vārtiem un radīt iespējas partneriem ir uzlabojusies, padarot viņu par pilnīgāku uzbrucēju.

Jude Bellingham

Real Madrid pussargs ir kļuvis par vienu no labākajiem spēlētājiem pasaulē. Viņa spēja gūt vārtus no pussarga pozīcijas, driblinga prasmes un fiziskā klātbūtne padara Bellingham par pilnīgu spēlētāju. Pirmajā sezonā Madridē viņš guva 23 vārtus un kļuva par La Liga čempionu.

Bellingham ir Anglijas nākotne, bet arī tagadne. Viņš ir tikai 22 gadus vecs, taču spēlē ar briedumu, kas raksturīgs veterāniem. Viņa emocionālā intensitāte var būt gan spēks, gan vājums – dažkārt viņš pārāk dziļi iesaistās konfliktos ar pretiniekiem vai tiesnešiem.

Bellingham fiziskā klātbūtne ir iespaidīga. Viņš ir garš, spēcīgs un var konkurēt gaisā ar aizsargiem. Šīs īpašības apvienojumā ar viņa tehnisko kvalitāti padara viņu par neparastu pussargu – viņš var gan dominēt puslaukā, gan būt bīstams soda laukumā. Real Madrid sistēmā viņš ir iemācījies uzņemties atbildību lielos brīžos.

Phil Foden

Manchester City talants ir beidzot sasniedzis savu potenciālu. Foden spēja kontrolēt bumbu šaurās telpās, viņa vīzija un tehniskā meistarība padara viņu par bīstamu jebkurā pozīcijā uzbrukumā. Guardiola sistēmā viņš ir iemācījies spēlēt dažādās lomās, kas dod Southgate elastību taktiskajās izvēlēs.

Foden vājā puse ir konsekvence izlasē. Klubā viņš ir izcils, bet Anglijas kreklā ne vienmēr demonstrē to pašu līmeni. ČM 2026 var būt viņa iespēja pierādīt, ka viņš var būt izšķirošs arī starptautiskajā arēnā.

Aizsardzība un puslauks

Declan Rice ir Anglijas aizsardzības stūrakmens puslaukā. Arsenal pussargs apvieno fizisko spēku ar tehnisku kvalitāti, un viņa spēja pārtraukt pretinieku uzbrukumus ir kritiska Southgate sistēmai. Blakus viņam var spēlēt Kobbie Mainoo vai Mason Mount – atkarībā no taktiskajām vajadzībām.

Rice evolūcija pēdējos gados ir bijusi iespaidīga. No aizsargājošā pussarga, kurš galvenokārt iznīcināja pretinieku uzbrukumus, viņš ir kļuvis par pilnīgu spēlētāju, kas var arī nest bumbu un radīt iespējas. Arsenal sistēmā viņš ir iemācījies uzņemties vairāk atbildības spēles veidošanā, kas padara Angliju daudzveidīgāku.

Aizsardzībā John Stones un Marc Guéhi veido stabilu centrālo pāri. Stones pieredze Manchester City un starptautiskā līmenī ir nenovērtējama, kamēr Guéhi pievieno ātrumu un agresivitāti. Trent Alexander-Arnold labajā aizmugurē piedāvā uzbrūkošu dimensiju, bet viņa aizsardzības darbs dažkārt rada jautājumus.

Alexander-Arnold situācija ir interesanta. Viņš ir viens no labākajiem piespēlētājiem pasaulē, un viņa spēja raidīt precīzas garas bumbas ir nenovērtējama. Taču aizsardzībā viņš bieži paliek «aiz muguras» ātrajiem spārnu spēlētājiem. Southgate ir mēģinājis risināt šo problēmu, liekot Rice piesegt labo pusi, bet tas ierobežo citas taktiskās opcijas.

Luke Shaw kreisajā aizmugurē ir pirmā izvēle, ja viņš ir vesels. Viņa problēma ir traumas – pēdējos gados viņš ir palaidis garām daudz spēļu. Ben Chilwell vai Kieran Trippier var aizvietot, taču viņu kvalitāte nav tāda pati līmenī uzbrukumā.

Jordan Pickford vārtos ir stabilizējies kā neapstrīdams pirmais numurs. Viņa spēja glābt pēcspēles sitienus (kā redzēts vairākos turnīros) ir vērtīga, un viņa komandēšana aizsardzības līnijā ir uzlabojusies gadu gaitā. Pickford ir arī labs ar kājām, kas palīdz Anglijas spēles veidošanā no aizmugures.

Grupa L: Anglija, Horvātija, Gana, Panama

Grupa L piedāvā interesantu izaicinājumu kombināciju. Horvātija ir pieredzējusi komanda ar Pasaules kausa fināla pieredzi, Gana pārstāv Āfrikas futbola spēku, un Panama ir CONCACAF kvalifikanti. Anglija ir skaidrs favorīts, bet ceļš uz pirmo vietu nebūs vienkāršs.

Horvātija ir visbīstamākais pretinieks grupā. Lai gan Modrić un vecā gvarde tuvojas karjeras beigām, horvāti joprojām spēj sacensties ar jebkuru komandu. Viņu pieredze lielajos turnīros (fināls 2018, pusfināls 2022) padara viņus bīstamus saspringtos brīžos. Šī spēle, visticamāk, noteiks grupas uzvarētāju.

Gana pievieno fizisko elementu grupai. Āfrikas komandas vienmēr ir neparedzamas – viņas var gan pārsteigt favorītus, gan sabrukt pret vājākiem pretiniekiem. Ganas spēlētāji lielākoties spēlē Eiropas klubos, kas nozīmē, ka viņi nav svešinieki lielajam futbolam.

Panama ir grupas debitante Pasaules kausa turnīrā pēc 2018. gada Krievijas. Viņu spējas ir ierobežotas salīdzinājumā ar pārējiem grupas dalībniekiem, taču mājas priekšrocība ASV var dot papildu motivāciju. Anglijai šī spēle jāuzvar pārliecinoši.

Mana prognoze grupai: Anglija ieņems pirmo vietu ar 7 vai 9 punktiem. Galvenā intriga būs spēle pret Horvātiju – ja Anglija uzvar, viņi būs grupas līderi. Ja zaudē – otrā vieta un potenciāli grūtāks ceļš izslēgšanas posmā.

Spēļu secība ir svarīga. Anglija sāks ar Panamu – spēli, kas ļaus komandai iesildīties bez liela spiediena. Otrā spēle pret Ganu būs fiziskāka, bet joprojām kontrolējama. Pēdējā grupas spēle pret Horvātiju var būt izšķirošā cīņa par pirmo vietu, ja abas komandas iepriekš būs uzvarējušas.

Horvātijas pieredze ir faktors, kas jāņem vērā. Modrić, Brozović un Kovačić ir spēlējuši kopā gadiem ilgi, un viņu puslaukuma kontrole var sagādāt problēmas pat Anglijai. Tomēr horvātu komanda noveco – daudzi galvenie spēlētāji ir 30+ gadu vecumā, un jaunā paaudze vēl nav pilnībā gatava.

Koeficienti un value likmes

6.00 uz Anglijas uzvaru turnīrā – šis koeficients atspoguļo tirgus skepsi par «Three Lions» spēju beidzot uzvarēt lielu turnīru. Bet vai šis skepsis ir pamatots? Analizēsim detalizēti.

Vēsturiski Anglija ir bijusi favorīts daudzos turnīros, bet vienmēr apstājusies pirms finiša. ČM 2018 pusfināls, Eiro 2020 fināls (zaudējums pēcspēles sitienos mājās!), ČM 2022 ceturtdaļfināls. Šī vēsture rada pamatotu skepsi, kas atspoguļojas koeficientos.

Pēc maniem aprēķiniem, Anglijas patiesā iespējamība uzvarēt ČM 2026 ir aptuveni 12-15%. Tas nozīmē fair koeficientu starp 6.67 un 8.33. Esošais tirgus koeficients 6.00 ir nedaudz pārvērtēts – bukmeikeri ņem vērā Anglijas popularitāti likmju veicēju vidū.

Tomēr ir tirgi, kur vērtību var atrast:

Anglija sasniegt pusfinālu – koeficients ap 2.30. Ņemot vērā grupas situāciju un potenciālo ceļu (Round of 32 pret trešās vietas komandu, 1/8 finālā potenciāli Nīderlandi vai Japānu), šī likme piedāvā pozitīvu vērtību. Mana novērtētā iespējamība ir aptuveni 50%.

Kane labākais turnīra vārtu guvējs – koeficients ap 10.00. Kane ir pierādīts vārtu guvējs lielos turnīros, un ja Anglija aizies tālu, viņš noteikti būs vārtu saraksta augšgalā. Šī ir spekulatīva, bet interesanta likme.

Anglija uzvarēt grupu L – koeficients 1.50. Šeit vērtības nav lielas, bet ir zems risks. Horvātija ir vienīgais reālais konkurents, un Anglijas kvalitātei vajadzētu būt pietiekamai.

Mana rekomendācija: Anglija kā outright uzvarētāja par 6.00 nav sliktākā likme, bet labāka vērtība ir pusfināla sasniegšanā un specifiskos spēlētāju tirgos. Anglijas problēma nav talants – tā ir psiholoģija lielajos brīžos.

Papildu interesanti tirgi ietver Anglijas kopējo vārtu skaitu. Ja komanda aizies līdz pusfinālam, viņi varētu gūt 10-14 vārtus – šādi tirgi piedāvā labu vērtību, jo bukmeikeri bieži nenovērtē favorītu vārtu gūšanas spējas grupas posmā.

Bellingham kā labākais Anglijas vārtu guvējs turnīrā par koeficientu ap 4.00 ir interesanta likme. Viņa pozīcija ļauj bieži nonākt vārtu tuvumā, un ja Kane ir traumēts vai formā, Bellingham var pārņemt vārtu guvēja lomu. Šī likme piedāvā labu vērtību pret risku.

Anglija neielaist vārtus pirmajā spēlē pret Panamu par koeficientu ap 1.60 ir drošāka opcija. Pickford un Anglijas aizsardzība ir stabila, un Panamas uzbrukuma potenciāls ir ierobežots. Šāda likme var būt labs sākums turnīra likmju stratēģijai.

Southgate taktika

Gareth Southgate ir pretrunīgi vērtēts treneris. No vienas puses, viņš ir aizvedis Angliju līdz pusfinālam un finālam – labākie rezultāti kopš 1966. gada. No otras puses, viņa konservatīvā pieeja lielajos mačos ir izraisījusi kritiku no faniem un ekspertiem.

Southgate filozofija balstās uz drošību un strukturētu pieeju. Viņš uzskata, ka turnīros nedrīkst zaudēt, pirms domā par uzvarēšanu. Šī pieeja ir efektīva rezultātu ziņā – Anglija ir sasniegusi pusfinālus un finālu – bet tā rada frustrāciju faniem, kas vēlas redzēt vairāk uzbrūkošu futbolu.

Pamata formācija ir 4-3-3 vai 4-2-3-1 – atkarībā no pretinieka. Southgate parasti izvēlas drošāku pieeju pret spēcīgākiem pretiniekiem, kas nozīmē dziļāku aizsardzības līniju un paļaušanos uz pretuzbrukumiem. Šī taktika ir efektīva, bet ne vienmēr pievilcīga skatīšanai.

Pret vājākiem pretiniekiem Anglija var spēlēt dominējošāk – augstāks presings, vairāk bumbu kontroles, agresīvāki spārnu uzbrukumi. Kvalifikācijā pret Latviju un citiem mēs redzējām šo Anglijas versiju – pārliecinošu un bīstamu. Jautājums ir, vai Southgate ļaus komandai spēlēt tā arī pret spēcīgākiem pretiniekiem.

Uzbrukumā Anglija paļaujas uz individuālo kvalitāti. Kane kā mērķa punkts, Bellingham kā savienojums starp līnijām, Foden un Saka spārnos. Šī kombinācija ir bīstama, taču dažkārt trūkst kolektīvās kustības un kombināciju, kas raksturīgas labākajām komandām.

Bukayo Saka labajā spārnā ir kļuvis par neaizstājamu spēlētāju. Viņa spēja uzbrukt gan pa malu, gan griezt iekšā, viņa darba ētika aizsardzībā un precīzie sitieni padara viņu par kompleksu uzbrucēju. Saka un Alexander-Arnold savienojums labajā pusē var būt gan spēcīgs, gan ievainojams – atkarībā no pretinieka.

Aizsardzībā Anglija ir stabila – Rice un pussarga partneri nodrošina aizsegu centrālajiem aizsargiem. Stones un Guéhi labi lasa spēli, un Pickford vārtos sniedz drošību. Vājākā vieta var būt sānu aizsardzība, īpaši ja Alexander-Arnold spēlē pārāk uzbrūkoši.

Pēcspēles sitieni ir bijuši Anglijas murgs vēsturiski. Southgate pats piedzīvoja šo sāpīgu pieredzi kā spēlētājs 1996. gadā, un kā treneris viņš ir mēģinājis uzlabot šo aspektu. Rezultāti ir jaukti – uzvaras pret Kolumbiju 2018 un Šveici 2019, bet zaudējums Itālijai Eiro 2020 finālā. Ja ČM 2026 nonāks līdz pēcspēles sitieniem, Anglijas nervi tiks pārbaudīti.

Vēsture: 1966 un tālāk

Viens Pasaules kausa tituls – 1966. gadā mājās. Kopš tā laika – 58 gadi gaidīšanas, vilšanās un nepiepildītu cerību. Anglija ir viena no futbola dzimtenēm, bet trofeju skapis ir pārsteidzoši tukšs.

1966. gada finālā pret Vāciju Geoff Hurst guva hat-trick, ieskaitot slaveno «vai bumba šķērsoja līniju?» vārtus. Šis triumfs joprojām ir Anglijas futbola lielākais sasniegums, un katrs turnīrs tiek mērīts pret šo standartu.

Pēc 1966. gada sekoja desmitgades bez panākumiem. Anglija pat nekvalificējās 1974. un 1978. gada Pasaules kausiem. 1990. gadā Itālijā viņi sasniedza pusfinālu, bet zaudēja Vācijai pēcspēles sitienos – scenārijs, kas atkārtojās daudzas reizes vēlāk.

1990. gada turnīrs Itālijā bija tuvākais Anglija nonāca titulam kopš 1966. gada. Gazza asaras pēc dzeltenas kartītes (kas būtu izslēgusi viņu no fināla) kļuva par ikoniskiem kadriem. Pusfinālā pret Vāciju Anglija spēlēja lieliski, taču pēcspēles sitienos Stuart Pearce un Chris Waddle netrāpīja, un sapnis beidzās.

2000. un 2010. gados Anglija bija regulāra turnīru dalībniece, bet nekad nepārsniedza ceturtdaļfinālu. «Zelta paaudze» ar Beckham, Gerrard, Lampard un Rooney nespēja sasniegt savu potenciālu izlases līmenī. Šī pieredze ir brīdinājums – talants vien negarantē panākumus.

2002., 2006. un 2010. gados Anglija ieradās turnīros kā favorīti, bet katrreiz piedzīvoja vilšanos ceturtdaļfinālā. Pret Brazīliju, Portugāli (divreiz) un Vāciju – vienmēr viens no labākajiem sastāviem Eiropā, bet nekad nepietiekami rezultāti. Šī vēsture radīja kolektīvu traumu, kas ietekmē Anglijas futbolu joprojām.

Southgate ēra ir mainījusi Anglijas likteni turnīros. 2018. gadā Krievijā – pusfināls. 2020. gadā mājās – fināls (lai gan zaudējums). 2022. gadā Katarā – ceturtdaļfināls. Šie rezultāti ir labāki nekā iepriekšējos 50 gados, taču joprojām trūkst galīgā triumfa.

Southgate ir mainījis Anglijas mentalitāti. Viņš ir izveidojis vidi, kur spēlētāji jūtas komfortabli un aizsargāti no mediju spiediena. Komandas gars un vienotība ir labāka nekā jebkad iepriekš. Taču viens elements trūkst – uzvaras mentalitāte lielajos brīžos. Šo aspektu var iemācīt tikai pieredze, un Anglijas spēlētājiem šī pieredze joprojām ir negatīva.

ČM 2026 var būt Southgate pēdējais turnīrs kā Anglijas trenerim. Viņa līgums beidzas pēc turnīra, un ja Anglija atkal piedzīvos vilšanos, viņš, visticamāk, aizies. Šis spiediens pievieno papildu dimensiju – treneris un spēlētāji zina, ka šī var būt viņu pēdējā iespēja kopā.

Prognoze: vai beidzot uzvarēs?

Minimālais mērķis – pusfināls. Reālistiskais mērķis – fināls. Sapņa mērķis – pirmais tituls kopš 1966. gada. Anglijas ekspektācijas ir augstas, un spiediens būs milzīgs.

Mana iespējamību analīze:

Izkļūt no grupas: 95% iespējamība. Grupa L ir izaicinājumu pilna, bet Anglijas kvalitātei vajadzētu būt pietiekamai, lai nodrošinātu vismaz otro vietu.

Sasniegt ceturtdaļfinālu: 75% iespējamība. Round of 32 un 1/8 finālā pretinieki, visticamāk, būs sasniedzami. Izaicinājums var rasties, ja Anglija nesasniedz pirmo vietu grupā.

Sasniegt pusfinālu: 48% iespējamība. Ceturtdaļfinālā var būt Brazīlija, Nīderlande vai cita spēcīga komanda. Šeit sākas īstais pārbaudījums.

Sasniegt finālu: 28% iespējamība. Pusfinālā, visticamāk, gaidīs Argentīna vai Francija. Anglijas vēsture šādos mačos nav iepriecinoša.

Uzvarēt turnīru: 14% iespējamība. Fināls ir nepazīstama teritorija ar visiem tā psiholoģiskajiem izaicinājumiem.

Anglijas lielākais izaicinājums nav talants vai taktika – tā ir psiholoģija. Spiediens no medijiem, fanu gaidām un vēsturiskā mantojuma var būt nomācošs. Southgate ir mēģinājis radīt aizsargātu vidi komandai, bet lielajos brīžos šis spiediens vienmēr atrod ceļu uz spēlētājiem.

Potenciālais ceļš uz finālu ir interesants. No grupas L uzvarētāja puses, Anglija Round of 32 var satikt trešās vietas komandu no grupas I vai J – potenciāli Norvēģiju vai Austriju. 1/8 finālā, iespējams, gaidīs Nīderlande vai Japāna – abi nopietni izaicinājumi, bet sasniedzami.

Ceturtdaļfinālā situācija kļūst sarežģīta. Potenciālie pretinieki ir Brazīlija vai komanda no viņu grupas puses. Spēle pret Brazīliju būtu klasisks derbijs ar visu tā vēsturisko bagāžu – 1970. gada grupas spēle, 2002. gada ceturtdaļfināls. Anglijas bilance pret Brazīliju nav laba.

Pusfinālā, visticamāk, gaidīs Argentīna vai Francija. Abi scenāriji ir biedējoši – Argentīna ar Messi motivāciju, Francija ar Mbappé talantu. Anglijas vēsture pusfinālā nav slavena – pēdējos gados viņi ir zaudējuši vairākos izšķirošos mačos.

ČM 2026 var būt Anglijas lielākā iespēja. Kane, Bellingham un Foden ir savā karjeras virsotnē. Ja viņi nespēs uzvarēt tagad – kad? Šis jautājums vajās Anglijas futbolu vēl daudzus gadus, ja atkal piedzīvos neveiksmi.

Creado por la redacción de «Footballpklv2026».